Pasaulē ir vairākas atšķirīgas dzinēju jaudas mērīšanas sistēmas, kuras ne vienmēr ir savstarpēji saistītas, kaut gan starp atsevišķām mērvienībām ir stingras likumsakarības.

Kilovats (kW) 1 kW = 1,35962 z.s. = 1,34102 hp
Zirgspēks (z.s.) 1 hp = 1,0139 z.s.
ASV zirgspēks (hp) 1 z.s. = 0,9862 hp

Jau sen ir sadzīvē nostiprinājies kilovats, bet jaudu nosaka pēc dažādiem standartiem un dažādām izmēģinājumu instrukcijām. Ir vairākas firmas, kuras ir izstrādājušas savus mērīšanas standartus, pie tam vairāki no tiem jau vairs netiek izmantoti.

DIN Vācijas standartizācijas institūts
ECE Eiropas ANO ekonomikas komisija, ANO EEK
EGEiropas ekonomikas asociācija, EEA
ISOStarptautiskā standartizācijas organizācija
JISJapānas rūpniecības standarts
SAEAutorūpniecības inženieru sabiedrība (ASV)

Teorētiski dzinēja jaudu (P) aprēķina no dzinēja griezes momenta (M_dz) un dzinēja apgriezienu skaita (n):

P = M_dz·n

Dzinēja griezes momentu (M_dz) var izteikt, aprēķinot spēku, kurš iedarbofas uz sviras plecu (I):

P= F·I·n

Lai noteiktu jaudu, šie rādītāji tiek mērīti stendā, izmantojot hidrauliskās bremzes vai elektroģeneratorus. Pie tam dzinēja veiktais darbs tiek pārvērsts siltumā. Lai noteiktu motora jaudu pie pilnas slodzes, parasti mērījumi notiek ik pēc 250 – 500 apgr./min.

Arī šeit tiek izmantotas 2 metodes:

Netto Jauda (Reālā)

Izmēģinājuma dzinējs ir aprīkots ar visiem transportlīdzekļa ekspluatācijai nepieciešamajiem papildagregātiem – ģeneratoru, izpūtējiem, ventilatoru, utt.

Brutto Jauda («laboratorijas» vai «stenda jauda»)

Dzinējs nav aprīkots ar visiem transportlīdzekļa ekspluatācijai nepieciešamajiem papildus agregātiem. Šādi jaudas rādītāji atbilst SAE sistēmai – brutto jauda parasti ir par 10-20% lielāka, nekā netto jauda.

Abos gadījumos to sauc par «Efektīvo Jaudu»:

P_{ef -} izmērāmā uzstādītā dzinēja jauda

P_piev = P_ef·k

P_piev - pievadītā jauda, vai pārrēķināta noteiktā etalona stāvoklī

к– kļūdas koeficients.

Etalona stāvoklis

Sakarā ar dažādu gaisa blīvumu ( dēļ atmosfēras spiediena, temperatūras un gaisa mitruma), dzinējā iesūktais gaiss ir «smagāks» vai «vieglāks», pie tam dzinējā ienākošā degvielas-gaisa degmaisījuma daudzums būs lielāks vai mazāks. Tādēļ mērāmā dzinēja jauda būs lielāka vai mazāka.

Atmosfēras ietekmes svārstības, izmērot dzinēju, tiek atzīmētas ar kļūdas koeficientu, pārrēķinot mērāmo jaudu noteiktam etalona stāvoklim. Piemēram, dzinēja jauda samazinās par 1% uz katriem 100 metriem augstuma palielināšanās, bet 100 metru augstums palielina atmosfēras spiedienu aptuveni par 8 mBar.

Dažādi standarti un instrukcijas paredz dažādus etalona stāvokļus un dažādas jaudas rēķināšanas metodes, kas tiek veiktas faktiskajos atmosfēras apstākļos izmēģinājuma brīdī.

Р - gaisa atmosfēras spiediens
Ps - gaisa atmosfēras spiediens sausā laikā (nerēķinot ūdens tvaiku parciālo spiedienu)
t- temperatūra, C^o
T - temperatūra, К^o

Tomēr šāda pārrēķināšana ir pieņemama tikai iekšdedzes dzinējiem ar dzirksteles aizdedzi (benzīna). Dīzeļdzinējiem tiek izmantotas daudz sarežģītākas formulas. Dzinēja jauda pēc DIN standarta ir par 1-3% mazāka, nekā pārrēķināta pēc ECE standarta vai pēc ISO/ECE standartiem, tieši dēļ dažādi rēķināta kļūdas koeficienta. Agrākās diezgan būtiskās atšķirības jaudas ziņā JIS vai SAE standartiem no vācu DIN standarta bija tādēļ, ka tika mērīta bruto jauda vai jauktā netto/brutto jaudas forma.

Tomēr mūsdienās darbojošie standarti arvien vairāk atbilst pārstrādātajam standartam ISO 1585 (netto jauda), tādēļ iepriekšējās būtiskās atšķirības (līdz 25%) jaudas mērīšanā vairs gandrīz nepastāv.