Kā pārbaudīt eļļas līmeni AAK?

Vairākumam automašīnu eļļas (ATF) līmenis automātiskajā ātrumkārbā (AAK) tiek pārbaudīts pie strādājoša dzinēja un pārnesumu svirai atrodoties stāvoklī «P». Uz eļļas mērāmā tausta parasti ir vairākas atzīmes. Divas augšējās, bet dažreiz arī vienīgās, atbilst normālam eļļas līmenim, kad tas ir sasniedzis darba temperatūru (90* C). Bieži šis posms ir ar iegriezumiem un/vai ar uzrakstu «Hot». Lai eļļa AAK uzsiltu līdz darba temperatūrai, nepieciešams vispirms nobraukt kādus 15-20 kilometrus. Pēc eļļas uzsilšanas mašīna jānovieto uz līdzenas horizontālas virsmas. Izvelciet taustu no AAK un noslaukiet to sausu. Pēc tam iebāziet taustu atpakaļ mērāmajā caurulītē un atkal izvelciet ārā. Pati zemākā sausā vieta uz tausta arī būs eļļas līmenis AAK.

Dažreiz uz tausta vēl ir arī apakšējās atzīmes, kuras atbilst aukstam līmenim. Šīs atzīmes ir domātas aptuvenajam ielietās eļļas daudzumam tās maiņas gadījumā. Gala līmeni vienalga ir jāpārbauda pēc eļļas uzsilšanas. Bieži uz tausta ir uzrakstīts, kādā tieši ātrumā ir jābūt pārnesumu pārslēdzējam un izmantojamās eļļas tips.

Cik bieži jāmaina eļļa AAK?

Eļļas maiņas biežums ir atkarīgs no AAK tipa un parasti, normāli ekspluatējot ātrumkārbu, tiek rekomendēts eļļu mainīt ik pēc 70 tūkstošiem kilometru noskrējiena (vai pēc diviem gadiem), jeb pēc 25 tūkstošiem kilometru noskrējiena (vai pēc gada), ja ekspluatācijas režīms atšķiras no normālā – pārāk karsts klimats, pārāk auksts klimats, ekspluatēcija megapolises apstākļos, ekspluatācija ar pastāvīgu paaugstinātu slodzi. Dažiem top-modeļiem (piemēram, BMW 750) pēc instrukcijas eļļas maiņa nav paredzēta vispār. Bet neatkarīgi no tā, ir nepieciešams regulāri (reizi nedēļā) pārbaudīt eļļas līmeni Jūsu auto AAK. Turēties pie noteiktajiem maiņas intervāliem var tad, ja nemainās eļļas kvalitāte vai ja Jūs neesat iekļuvis sarežģītos kustības apstākļos (iestrēdzis, ilgi kādu vilcis, utt.). Gadījumā, ja eļļa paliek tumša vai tai parādās deguma smaka, tā ir nekavējoties jānomaina, neatkarīgi no nobraukuma. Bet ne vienmēr piedegušas eļļas nomaiņa atrisinās situāciju – visbiežās šādos gadījumos jau ir nepieciešams AAK kapitālais remonts.

Kā noteikt eļļas kvalitāti AAK?

Dažādu ATF eļļas tipi atšķiras gan ar krāsu, gan ar smaržu. Ja Jūsu ātrumkārba ir nesen bijusi remontā, izvelciet taustu un atcerieties ATF krāsu un smaržu. Ja ekspluatācijas procesā krāsa vai smarža stipri mainīsies, tātad ir iemesls griezties servisā, lai pārbaudītu AAK stāvokli.
Pērkot mašīnu ar «automātu», eļļai jābūt caurspīdīgai un nevis tumši brūnai un ar deguma smaku. Uzpiliniet eļļu no tausta uz baltas papīra salvetes un pārliecinieties, ka eļļa viegli iesūcas un tajā nav paliekošu cietvielu. Pat ja bojātai AAK pirms pārdošanas ir vairākas reizes mainīta eļļa, vienalga eļļas piliena rūpīgā analīzē var pamanīt sīkas melnas daļiņas, kas nemaz neharmonizē ar curspīdīgo un gaišo eļļu. Bieži var ieraudzīt arī melnas nogulsnes uz tausta. Šajā gadījumā nepieciešams kārtīgi notīrīt taustu un atkārtoti izanalizēt eļļas sastāvu. Ja vairāk nogulsnes neparādās, tas nozīmē, ka iepriekšējās bija radušās no tā, ka tausts ilgi netika izmantots. Tāpat nenāktu par ļaunu ielūkoties dzinēja dzesēšanas sistēmā un pārliecināties, ka antifrīzs ir caurspīdīgs un tanī nav eļļas emulsijas pēdas. Atcerieties, ka var sastapt arī sarkanas krāsas antifrīzu, kurš no pirmā skata atgādina AAK eļļu.

Vai drīkst pārslēgt ātrumpārslēgu mašīnai braucot?

Var, bet ne visos stāvokļos. Kategoriski ir aizliegts kustībā uz priekšu pārslēgt ātrumpārslēga sviru «P» vai «R» stāvoklī. Abos šajos stāvokļos AAK drīkst pārslēgt tikai pēc pilnas automašīnas apstāšanās. Šī noteikuma neievērošana var novest pie nopietnas AAK sabojāšanas. Tāpat nerekomendējas kustības laikā pārslēgt ātrumpārslēgu «N» stāvoklī, jo šajā brīdī dzinējam zūd saikne ar riteņiem un strauja bremzēšana var izraisīt automašīnas sanešanu. Visos citos stāvokļos ātrumpārslēgu var brīvi pārslēgt. Dažos gadījumos to pat rekomendē darīt speciāli. Tā, piemēram, pārslēdzot no stāvokļa «3» uz stāvokli «2», palielināsies bremzēšanas ar dzinēju efektivitāte, utt.

Vai vajag pārslēgt ātrumpārslēga rokturi «N» diapazonā, apstājoties pie luksofora?

To drīkst darīt tikai pie ilgstošas stāvēšanas sastrēgumos karstā laikā, lai samazinātu siltumizdalīšanos un novērstu eļļas pārkaršanu ātrumkārbā. Citos gadījumos tas pat ir kaitīgi.

Vai jāizmanto stāvbremze stāvvietā, ja AAK pārslēgs atrodas «P» diapazonā?

Drošai automašīnas fiksācijai stāvvietā ar salīdzinoši horizontālu segumu, ar tehniskā kārtībā esošu AAK bloķējošo mehānismu pilnīgi pietiek. Bet ja automašīna stāv slīpumā, tad stāvbremzes ieslēgšana ir obligāta. Pie tam vispirms ir jānovelk stāvbremze, bet tikai pēc tam ātrumpārslēga svira jāpārbīda stāvoklī «P». Šajā gadījumā jūs atbrīvojat AAK bloķēšanas mehānisma izejas asi no slodzes, kura rodas, automašīnai cenšoties noripot pa slīpumu.

Vai AAK pirms kustības uzsākšanas ir jāuzsilda?

Pirmajā laikā pēc kustības uzsākšanas tiek rekomendēts izvairīties no dinamiskas kustības, kamēr eļļas visās ierīcēs nav uzsilušas līdz darba temperatūrai. Aukstā laikā līdz kustības uzsākšanai tomēr vajadzētu nedaudz uzsildīt eļļu AAK. Šādam nolūkam nepieciešams ātrumpārslēga sviru pārvietot visos stāvokļos, apstājoties katrā uz pāris sekundēm. Pēc tam jāieslēdz kāds no kustības diapazoniem un dažas minūtes ar bremzi to noturiet uz vietas, pie tam nespiežot gāzi.

Kas ir kikdauns (kickdown)?

Ja kustības laikā nospiest droseļvārsta vadības pedāli līdz galam, tad ātrumkārbā notiks pārslēgšanās par vienu vai diviem ātrumiem uz leju. Šis režīms ir paredzēts, lai iegūtu daudz lielākus paātrinājuma rādītājus, kas ir nepieciešams, piemēram, apdzīšanas laikā. Šajā gadījumā pārslēgšanās uz augstākiem pārnesumiem notiks tikai sasniedzot maksimālo apgriezienu skaitu. Ja atlaist gāzes pedāli, tad ātrumkārba pāries standarta darba režīmā.
Jāatceras, ka uz slidena ceļa piespiedu pazemināta ātruma dēļ dzenošie riteņi var sākt buksēt, kas var izraisīt sanešanu un avāriju.

Kā izskatās AAK dzesēšanas sistēma?

Kā jau tika atzīmēts, AAK galvenais siltuma ģenerators ir hidrotransformators. Pie tam pie lielām slodzēm karstuma izdalīšanās ir pietiekoši liela. Transmisijas darba temperatūra ir salīdzināma ar dzinēja temperatūru, bet reizēm pat var to pārsniegt. Tādēļ automašīnām ar AAK ir speciāla dzesēšanas sistēma, kuras radiators ir vai nu iebūvēts dzinēja dzesēšanas sistēmas radiatorā, vai uzstādīts atsevišķi un tiek dzesēts ar gaisa plūsmu.
Uz vecām automašīnām ar maziem dzinējiem var sastapt ātrumkārbas, kurām ir gaisa dzesēšanas sistēma. Uz hidrotransformatora korpusa ir papildus ārējās ventilatora lāpstiņas, ar kuru palīdzību arī tiek organizēta siltuma novadīšana.