Cenšoties iegūt lielāku jaudu, katrs auto tuninga entuziasts ir saskāries ar tādu lietu, kuru tautā sauc čiptuningu (chiptuning). Šķietami vienkāršais process atbaida varbūt tikai dēļ salīdzinoši lielajām izmaksām, bet jauda, kuru var iegūt, savukārt vilina. Un nevar nepiebilst, ka ar pareizu auto čipošanu iegūst ne tikai salīdzinoši lielu jaudas pieaugumu (turbo motoriem ap 50zs, atmosfēriskajiem ap 20zs), bet arī tiek samazināts degvielas patēriņš. Zemāk apskatīsim elektronikas brīnumu, kura vienīgā misija šķietami ir degvielas / gaisa sajaukuma regulācija, bet īstenībā tā nemaz nav.

Aizvien striktākie izplūžu gāžu standarti un rūpes par apkārtējo vidi ir padarījuši motorbūvi par sarežģītu pasākumu. Ja agrāk bija iespējams uzbūvēt motoru bez mikro procesoriem, tad šobrīd tas jau vairs nav iespējams. Lai precīzi varētu nodrošināt noteiktās izplūdes gāžu apjomus, ir jākontrolē sadegšanas process iekšdedzes motorā, un tam tad arī vajadzīgs ECU.

Kontrolēt motoru ir pats procesora intensīvākais darbs visā jūsu automobīlī, un motora kontroles bloks (Engine Control Unit) ir visjaudīgākais dators lielākai daļai auto. ECU izmanto slēgta tipa shēmas, lai kontrolētu motora darbību.

Lasot datus no dučiem sensoru, ECU iegūst visu iespējamo informāciju, sākot ar dzesēšanas šķidruma temperatūru un beidzot ar skābekļa daudzumu izplūdē. Ar šo datu palīdzību tas veic miljoniem aprēķinu sekundē, tai skaitā apskata vērtības tabulās, aprēķina rezultātus gariem vienādojumiem, lai noteiktu labāko mirkli dzirkstelei, un nosaka laiku periodu, cik ilgi turēt vaļā inžektorus. Principā ir tā, ka ECU garantē efektīvu motora darbību, kas nav atkarīga no vienreiz noregulētām skrūvēm, bet gan no striktiem un precīziem aprēķiniem.

Taču lielākā problēma tuningam ir tā, ka ECU dara to visu tikai mērķim, lai nodrošinātu maksimāli mazas izplūdes gāzes un minimālu benzīna patēriņu, līdz ar to skābekļa / degvielas maisījums nav ne tuvu ideāls lielai auto jaudai.

Modernam ECU ir 32-bitu 40-MHz procesors, kas nešķiet daudz PC lietotājiem, taču jāatceras arī, ka izpildāmais kods ir daudz reizes mazāks nekā tas, kas tiek izmantots datoros. Parasti ECU programmatūra aizņem mazāk par 1MB atmiņas. Salīdzinājumam - vidējs šodienas dators darbina programmatūras, kuras aizņem līdz 2GB un vairāk vietas.

ECU komponentes

Procesors ir iepakots modulī, kur ir vēl papildus vairāku slāņu mikroshēma un simtiem citu komponenšu. Dažas no tām ir:

• No analoga uz digitāla signāla pārveidotāji – šīs komponentes nolasa mašīnas sensoru padotos analogos datus un pārvērš tos digitālos, priekš ECU saprotamos signālos. Tā, piemēram, Lambdas zonde padod signālu analogi voltāžā no 0 līdz 1 voltam, bet konvertētājs to pārvērš 10-bitu skaitlī.
• Tāpat, atsevišķām darbībām ir vajadzīgi tranzistori, kas pārvērš vājo digitālo signālu par stipru analogu signālu. Piemēram, dzesēšanas ventilatoram ir vajadzīgs 12v 0.5 ampēru stiprs signāls, bet ECU pats to nespēj padot. Tā vietā to dara signāla pārveidotājs, kuru iedarbina vājais ECU "1", jeb ieslēgt.
• Signāla sagatavotāji – dažreiz padotie signāli ir jāizmaina, lai atbilstu dažādo komponenšu prasībām. Tā, piemēram, lambdas zondes signāla uztvērējs var būt noregulēts, lai lasītu no 0 līdz 5v signālu, bet lamdas zonde dod signālu tikai no 0 līdz 1.1v. Signāla sagatavotājs ir tas, kurš koriģē lambdas zondes signālu, lai tas atbilstu uztvērēja skalai. Teiksim, ja šis signāla sagatavotājs liktu reizināt ar 4, tad saņemtu datus no 0 līdz 4.4v, kas savukārt ļautu precīzāk darboties tālāk informācijas aprēķināšanā.
• Saprašanās čipi – šie čipi savukārt ir dažādu standartu informācijas tulkotāji. Tā kā pie auto un ECU komponentēm strādā daudz kompāniju, bieži gadās, ka nav vienotas valodas, jeb standarta. Tad šie čipi ir tie, kas pārtulko datus ECU saprotamā valodā.

Papildus ECU priekšrocības

Tā kā ECU ir pieslēgts dažādiem vitāli svarīgiem auto mezgliem, ir vieglāk veikt diagnostiku, jo pietiek pieslēgties pie ECU, lai jau zinātu, kas notiekas visā auto tiešajā laikā. Turklāt nereti ECU ieraksta arī kļūdu kodus, kurus pēc tam speciālos servisos var nolasīt, lai noskaidrotu, kāds auto ir defekts. Tāpat atsevišķi kļūdu ziņojumi var piespiest auto pāriet drošākā ekspluatācijas režīmā (pie sliktas degvielas), nodrošinot auto garāku mūžu.

Chiptuning

Kaut ieskats ECU bija diezgan primitīvs un vienkāršots, ar to pietiek, lai pacenstos izskaidrot, kas notiek čiptuninga procesā.

Šeit paveras vairākas iespējas čiptuninga speciālistiem. Kā pirmais ir tabulas, kuras tiek izmantotas aprēķinos. Tās parasti nosaka, kas jādara dažādās situācijās automašīnai. Nomainot šos uzvedības principus, var iegūt labāku jaudu.

Tāpat jaudu var iegūt, pamainot vienādojumus programmatūrā, mērķējot tos nevis uz ekonomiskumu, bet gan uz jaudu (samazinot gaisa vienību skaitu uz vienu benzīna vienību). Kā trešā iespēja ir vispārējs tehnikas uzlabojumus, ieliekot ātrāku procesoru, kurš spēj ātrāk reaģēt, veikt vairāk un precīzākus aprēķinus vienlaikus.

Bet čiptunings ir dārgs process, un tam ir iemesls – šīs tabulas, programmatūras ir diezgan sarežģītas. Pilnvērtīgas programmas izstrādāšana konkrētam vienam automobilim tādēļ ir dārgi, bet auto modeļu daudz. Tāpat ECU lasīšanas un labošanas iekārtas arī maksā naudu. Turklāt ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, lai varētu tabulās veikt izmaiņas. Tieši tādēļ čipi ir dārgi.

Taču, kad vienreiz tas ir uztaisīts, pavairot tos vairs nav dārgi, jo jāmaina tikai tabulu čips. Liela daļa ar IT saistītu cilvēku spēj paši nolasīt datus no čipa un iekopēt tos citā čipā, kurš pats par sevi vairs nemaz nemaksā tik dārgi.

Chiptuning bez chiptuninga

Izprotot šo visu, ir iespējams nonākt arī pie atklāsmes, ka čiptunings nemaz nav nepieciešams. Līdzīgu efektu var panākt arī koriģējot signālu, kurš tiek padots ECU.

Latvijā vispopulārākais veids, kā to darīt ir, pieslēgt voltmetru ar rezistoru sērijā ar lambdas zondi un ECU. Voltmetrs ļauj vadītājam pašam nolasīt un provizoriski zināt benzīna un gaisa sajaukumu motorā, bet rezistors ļauj koriģēt signālu, lai ECU domātu, ka ir par maz benzīna. Šādā situācijā tiek liets iekšā vairāk benzīna un panākts jaudas pieaugums.

Pasaulē tiek izmantota speciāli izstrādātas ierīces, no kurām populārākā ir Apex'i S-AFC Air/Fuel Controller. Izejot no līdzīgas domāšanas, tas saņem atsevišķu sensoru signālus pirms ECU, koriģē tos un padod tālāk ECU jau izmainītus signālus. Turklāt S-AFC to dara visā apgriezienu diapozonā, ļaujot precīzi noteiktu apgriezienu solī palielināt vai samazināt benzīna apjomu par 50%. Šāds tehnoloģiskās piegājiens ir ne tikai precīzāks un efektīvāks, bet arī drošāks priekš pašaa.