Jauda ir tas vārds, kurš liek
aizdomāties gandrīz ikkatram auto entuziastam. Vieni uzskata, ka auto ar
atmosfēriskajiem dzinējiem ir tie labākie, otri pakļaujas turbīnas
valdzinājumam. Tiek domāti risinājumi, kā labāk panākt vēlamo rezultātu –
jaudas pieaugumu. Bet galvenais, kas uztrauc abus savādāk domājošos cilvēkus,
ir pareiza motora darbība. Atmosfēriskajiem dzinējiem sistēma ir daudz
vienkāršāka, bet, runājot par turbo motoru uzbūvi, nevar nepieskarties pie tāda
vārda kā blow off. Par to arī šajā rakstā.
Mēģināšu Jums pastāstīt, ko tad dara šīs ierīces, kas tautā sauktas par blow
offblow off, pop off, by pass, recirculating
valve. Visi šie aparāti veic vienu funkciju, bet nedaudz tomēr atšķiras
tas, kas to darbības rezultātā tiek panākts. Par to gan nedaudz vēlāk, kad būs
ieviesta skaidrība par pašu iekārtu funkciju. vārstiem. Pirmkārt, lasot informāciju angļu valodā, var sastapties ar
vairākiem nosaukumiem:
Iedomājaties turbo motoru un spiedienu, kuru rada turbīna. Spiežam gāzi,
turbīna ieskrienas - parādās spiediens ieplūdes sistēmā. Kāpinot ātrumu, tiek
atlaists gāzes pedālis, lai pārslēgtu ātrumus. Atmetot gāzi, aizveras
droseļvārsts, bet turbīna ir ieskrējusies un turpina radīt spiedienu, kas nonāk
pie droseļvārsta. Tā kā cita ceļa spiedienam nav, tas dodas atpakaļ.
Atpakaļceļš ved pie turbīnas kompresora lāpstiņām, kurām saspiestais gaiss
uzskrien virsū, tās bremzējot vai pat pavisam apstādinot. Tad, kad pārnesums
pārslēgts, atkal spiežam akseleratora pedāli, bet diemžēl turbīna ir
apstājusies un atkal ir nepieciešams laiks, lai to iegrieztu un tā sāktu radīt
spiedienu. Diezgan nepatīkama lieta, bet tas vēl nav viss - tik strauji
apstādinot turbīnu, to var pabojāt, saliecot vai citādi bojājot kompresora
lāpstiņas. Iedomājaties, ka braucošam ritenim iegrūž puļķi spieķos, efekts
līdzīgs!
Secinājums viens, jānovērš tas, ka, aizverot droseļvārstu, spiediens
atgriežas pie turbīnas. Šo problēmu tad arī novērš blow off vārsts,
kurš saspiesto gaisu novada citur, tādejādi paglābjot turbīnu no apstāšanās un
bojājumiem. Gaiss tiek novadīts vai nu atmosfērā (turpat zem pārsega) vai arī
novadīts atpakaļ ieplūdes sistēmā, bet pirms turbīnas, tādā veidā pat palīdzot
turbīnu iegriezt. Te nu mēs nonākam pie blow off, pop off un by
pass, recirculating vārstiem. Pirmie divi (blow off un pop
off) novada saspiesto gaisu atmosfērā, otrie (by pass un recirculating
valve) - atpakaļ ieplūdē.
Kur atšķirība? Sāksim ar by pass vārstu. Šie vārsti tiek uzstādīti
visiem rūpnīcas turbo motoriem (vismaz man nav zināms kāds rūpnīcas motors ar blow
off vārstu). Uzstādīti tiek tādēļ, ka tas nodrošina labāku, vienmērīgāku
dzinēja darbību un nodrošina izplūdes gāžu normālu sastāvu. Vai tad blow
off vārsts to arī nenodrošina? Patiesībā nē! Ar blow off,
aizveroties droseļvārstam, gaiss tiek novadīts atmosfērā, bet tas iepriekš jau
ir izgājis cauri gaisa mērītājam un dzinēja vadības bloks jau ir sarēķinājis,
kādai jābūt degvielas padevei uz šo gaisa daudzumu. Tātad šis gaiss nenonāk
ieplūdes kolektorā un pēc tam cilindros, kur tam bija pēc aprēķina jānonāk,
kaut dzinējs saņem sarēķināto degvielas daudzumu un līdz ar to rodas moments,
ka, atkal atverot droseļvārstu, motors it kā aizrijas ar pārlieku trekno
degmaisījumu. Tādēļ arī by pass vārsts tiek izmantots, lai nepazaudētu
jau samērīto gaisa daudzumu. Otra lieta ir tas, ka by pass vārsts
nodrošina motora darbību bez liekiem trokšņiem pie pārnesumu pārslēgšanas. Tas
ir svarīgi ikdienas lietotājam, lai auto būtu kluss.
Tad kāpēc tiek izmantoti blow off vārsti by pass
vietā? Viena, laikam jau arī galvenā lieta - šis vārsts rada to „baigi foršīgo
svilpienskaņu” pie pārnesumu pārslēgšanas. Patiesībā arī citu īpašu
priekšrocību nav. Bet kā tad paliek ar trekno degmaisījumu? Var dzīvot, bet tas
ir atkarīgs no motora. Vienota viedokļa nav par to, vai blow off
vārsts rada problēmas ar pazaudēto gaisu vai nē. Citiem, nomainot oriģinālo by
pass pret blow off, sliktāk nepaliek, citiem atkal šķiet, ka
tomēr auto dēļ šī bagātinātā degmaisījuma tomēr iet sliktāk. (Manam auto nekad
nav bijis by passblow off
- problēmu nav. Kaut it kā jūtams tas, ka pēc pārslēgšanās tiek iegrūsts vairāk
degvielas, bet tas nerada diskomfortu vai jaudas zudumu. Nezinu gan kā būtu ar by
pass sistēmu). vai kāds cits vārsts, bet tagad ir
Ja tomēr vēl meklē kādu iespējamo iemeslu, kādēļ tiek izmantots blow off,
tad var minēt to, ka oriģinālie by pass vārsti (Bosch kā izplatītākie)
parasti ir nesimpātiski plastmasas izstrādājumi, kuri mēdz diezgan ātri
nolietoties un mēdz būt nedroši sistēmās, kur tiek izmantots palielināts
turbīnas spiediens. Blow off vārsti savukārt parasti tiek ražoti no
alumīnija, ir daudz masīvāki, vizuāli baudāmāki, kalpo daudz ilgāk un ir
regulējami, lai spētu nodrošināt ieplūdes sistēmas hermētiskumu arī pie lielāka
turbīnas spiediena. Par hermētiskumu paliks skaidrs, kad tālāk rakstīšu par to,
kā tad īsti vārsts strādā.
Ir iespēja nopirkt arī tā saucamos hibrīda vārstus, kuri daļu gaisa novada
atpakaļ ieplūdē un daļu atmosfērā, līdz ar to iegūstot labāko no abām pasaulēm!
Salīdzinājumam: Bosch oriģinālais by pass vārsts maksā ap 30-40
USD, savukārt aftermarket ražojumi sākot no ~100 USD.
Labi, kad esam noskaidrojuši, ko tie dara un kādas ir atšķirības, varam
parunāt par to, kā vārsti darbojas un kāda ir to konstrukcija.
Sāksim ar Bosch by pass vārstu. By pass
vārsts tiek pievienots ieplūdes trubai netālu no droseļvārsta. Tam tiek
pievienota vakuma/spiediena trubiņa no ieplūdes kolektora un truba, kas novada
gaisu atpakaļ pirms turbīnas.
Šim plastmasas brīnumam iekšā ir diafragma (diafragma ir tā, kas noslēdz
vārsta ieeju un izeju) ar atsperi (atspere savukārt notur vārstu aizvērtu),
kura atrodas slēgtā telpā.
» Kad droseļvārsts ir ciet un ieplūdes kolektorā ir vakuums, by pass
vārsts atveras un saspiestais gaiss, atduroties pret droseļvārstu pa atvērto
vārstu, noplūst atpakaļ pirms turbīnas.
» Kad droseļvārsts atveras, vakuuma nav, atspere aiztaisa by pass
vārstu, gaiss ieplūst ieplūdes kolektorā. Tā kā vakuums ieplūdes kolektorā ir
arī tukšgaitā un vārsts tādēļ stāv vaļā, trubai, kas novada gaisu atpakaļ pirms
turbīnas ir jābūt pievienotai.
To atvienojot, rodas problēmas ar tukšgaitu un motors var arī noslāpt, jo
daļa samērītā gaisa nonāk atmosfērā un dzinēja vadības bloks sarēķina nepareizu
gaisa un degvielas attiecību.
Blow off vārsts darbojas līdzīgi. Tas tiek
pievienots pirms droseļvārsta, kur tam pievieno vakuma/spiediena trubiņu.
Vārsta izplūde savukārt nav ar neko savienota un gaiss nonāk atmosfērā. Uzbūve
vārstam ir nedaudz savādāka, jo diafragmas vietā ir metāla virzulis, kas staigā
pa vārstu, to atverot un aizverot. Virzuli ciet notur atspere, kas arī ir
ievietota slēgtā telpā. Atšķirībā no Bosch by pass vārsta, tam ir
regulējama atsperes cietība, jo tas nedrīkst stāvēt vaļā, kad dzinējs darbojas
tukšgaitā, jo tad veidojas gaisa noplūde. Regulējot atsperes cietību, var
panākt, lai tukšgaitā vārsts stāvētu ciet. Savukārt, tam atvērties pie pārnesumu
pārslēgšanas palīdz vakuums un spiediens uz vārsta virzuli no ieplūdes puses.
Avots: http://402.lv |