Ja tev ir auto ar manuālo ātrumkārbu, tad fakts, ka auto var būt vairāk kā viens sajūgs, tevi var arī pārsteigt, kaut arī auto ar automātisko ātrumkārbu ir sajūgs. Bet auto nav vienīgais mehānismu komplekss, kas satur sevī detaļu, ko sauc par sajūgu – urbjmašīna, motorzāģis, pat sarežģītākie yo-yo var lepoties ar sajūga esamību. Bet ne jau rotaļlietas mūs interesē, mazliet sīkāk parunāsim par auto sajūga tehnoloģisko pusi – darbības principu.

Pirmsākumos parunāsim par to, kādēļ vispār sajūgs ir nepieciešams. Es domāju, ka nav jāskaidro fakts, ka dzinējs darbojas pat tajā laikā, kad riteņi negriežas, kaut pārnesums ir ieslēgts. Arī braucošs auto ir jāapstādina, neapturot dzinēju. Sajūgs atļauj mums viegli saslēgt rotējošo motoru ar no sākuma nekustīgi stāvošo transmisiju, kontrolējot izslīdi starp tiem.

Kad sajūgs nav izspiests, atsperes piespiež spiediena šķīvi pret sajūga disku, kurš savukārt piespiež spara ratu. Tas saslēdz dzinēju ar transmisijas vārpstu, liekot tiem griezties ar vienādu ātrumu. Spēks, kuru var noturēt sajūgs, ir atkarīgs no berzes starp sajūga disku un spara ratu, kā arī spēka daudzuma, ar kādu atsperes piespiež spiediena šķīvi. Berzes spēks sajūgā darbojas līdzīgi bremzēm.

Kad sajūga disks ir izspiests, trose vai hidrauliskais virzulis piespiež vai atlaiž spriegošanas dakšiņu, kura piespiež gultni pret membrānu. Brīdī, kad membrāna ir piespiesta, daži zobi, kas atrodas netālu no atsperes ārējās daļas, liek atsperei atspiest spiediena šķīvi prom no sajūga diska. Tas atspriego sajūgu no rotējošā dzinēja.

Lielākās problēmas, ar kurām nākas saskarties sajūgā, ir, kad berzes materiāls uz diska nodeg. Materiāls ir ļoti līdzīgs bremžu sistēmās izmantotajam. Kad materiāls ir nodilis, tad arī var saskarties ar sajūga slīdēšanu.

Sajūgs nolietojas tikai, kamēr sajūga disks un spara rats griežas dažādos ātrumos. Kad tie ir saslēgti kopā, berzes materiāls (modernākais mūsdienās ir keramikas) ir piespiests pret spara ratu un griešanās ātrums ir identisks (ar nelielu nobīdi). Sajūgs nolietojas tikai pie vienādā ātruma piedzīšanas (tādēļ nav brīnums, ka iesācējiem sajūgs nodilst daudz ātrāk nekā pieredzējušiem vadītājiem).

Pie auto tuninga, sajūga maiņa pret nopietnāku nenotiek bieži, jo tas ir salīdzinoši dārgs process. Lielākoties notiek konkrētu detaļu nomaiņa – spara rata atvieglošana (izvirpojot) vai nomaiņa pret vieglāku, sajūga diska nomaiņa, uzliekot disku ar keramikas berzes materiālu. Visa sajūga kompleksa maiņa notiek tikai sacensību auto, kur slodze uz sajūgu ir neizmērāmi nopietnāka par ielas auto.